Delfi.lv: LTV un LR arhīvu digitalizācija: desmitā daļa divu gadu laikā ar pieeju vien bibliotēkās

Portālā Delfi publicēts raksts “LTV un LR arhīvu digitalizācija: desmitā daļa divu gadu laikā ar pieeju vien bibliotēkās”, ko sagatavojis žurnālists Jānis Kincis.

Āzītis un Tontons no “Kling klang, esam klāt”, “Dinamo” leģendārā uzvara pār ACSK 1988.gada “play-off”, krustmāte Lienīte ar mārupēniem, “laimīgs tas, kas kapos dzīvo” no “Pirmās prognozes”, Juris Podnieks, “Aeroflot” pilota mundierī, vadot “Videoritmus”… Lai gan tiek uzskatīts, ka Latvija ir pasaules triecienniece e-risinājumos, par godīgu samaksu mājas apstākļos legāli noskatīties Latvijas Televīzijas arhīva vai noklausīties Latvijas Radio leģendārākos raidījumus, gremdēties nostalģiskās atmiņās vai parādīt tos saviem bērniem – šādu 21.gadsmitā šķietami elementāru servisu mums tuvākajos gados neredzēt kā savas ausis.

Par nepieciešamību digitalizēt valsts mediju arhīvus runāts jau gadiem ilgi: Latvijas Radio pirms krīzes uzsāka šo darbu, taču sistemātisku radio un televīzijas vēsturisko arhīvu digitalizāciju uzsāks vien šogad, pateicoties pērn valdības atbalstītajam projektam, kas ļaus digitaizēt vien desmito daļu arhīvu satura. Pie tam, tas būs par brīvu pieejams vien Latvijas bibliotēkās. Projekts ir “iekustējies”, to pabeigšot līdz 2015.gada jūlijam, portāls “Delfi” noskaidroja pie projekta vadītājiem – Kultūras informācijas sistēmu centrā.

Šogad sāktais projekts ir pirmā tik liela apjoma audio un video arhīvu digitalizēšana, un tās īstenošanai piesaistīti ERAF līdzekļi. Projekta ietvaros digitalizēs un padarīs pieejamu bibliotēkās aptuveni desmitdaļu abu mediju arhīvu materiālu – 4200 stundas no vairāk nekā 41 000 stundu audio un 3700 stundas no 25 000 stundu video materiālu.

Projekts ļaus palielināt pieejamību vēsturiskajiem audio un video materiāliem, kā arī neaizlaist nebūtībā pašlaik kritiskā stāvoklī esošos ierakstus, kuru datu nesēji – magnetofona lentas – bieži ir tuvu sadrupšanai, pastāstīja Kultūras informācijas sistēmu centra direktors Armands Magone.

Vienošanos par projekta sākšanu parakstīja pērn 28.decembrī, tā īstenošanas termiņš ir 31 mēnesis, tātad tas jānoslēdz 2015.gada jūlijā, pavēstīja projekta vadītāja Kristīne Pabērza.

Viņa pastāstīja, ka šī nav kultūras mantojuma atjaunošanas programma, bet gan e-pārvaldes pasākums, kā rezultātā iedzīvotājiem e-pakalpojuma formā materiāli būtu pieejami internetā, taču vienlaikus arī atjaunota un digitāli saglabāta daļa arhīvu materiālu.

Projekta ietvaros digitalizētie video un audio materiāli tiks saglabāti tādā formātā un kvalitātē, kāds nepieciešams radio un televīzijai, kā arī būs izmantojami ievietošanai portālā www.latvija.lv, kur tie būs pieejami skatīšanai bibliotēku tīklā visā Latvijā.

“Patiesībā ir tā, ka projekta ietvaros tiek finansēta tā daļa, lai novadītu digitalizēto materiālu līdz lietotājam, bet gan televīzijai, gan radio ir jādomā par savu tehnisko infrastruktūru, lai varētu šos materiālus pilnvērtīgi izmantot,” izklāstīja Pabērza, vienlaikus paskaidrojot, ka audio un video materiālu pareizu glabāšanas apstākļu nodrošināšana ir ļoti dārga.

Savukārt vecie materiālu nesēji – lentas un kasetes – netikšot iznīcināti, ja vien LTV un LR kā to turētāji nelems citādi.

Saite uz pilnu publikāciju šeit!