Vēsture

Deviņdesmito gadu vidū Latvijas bibliotekāri nonāca pie domas veidot elektronisku, visu Latviju aptverošu bibliotēku informācijas tīklu. Informācijas laikmeta tendences noteica nepieciešamību pēc vienotas bibliotēku resursu apstrādes, uzkrāšanas un izplatīšanas.

Tika izstrādāts projekts „Vienotais Latvijas bibliotēku informācijas tīkls LATLIBNET”, kurā sākotnēji iesaistījās astoņas valsts nozīmes bibliotēkas – Latvijas Akadēmiskā, Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagad – Rīgas Stradiņa universitātes), Latvijas Nacionālā, Patentu tehniskā, Latvijas Universitātes, Medicīnas Zinātniskā (tagad – v/a „Latvijas Medicīnas bibliotēka”), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālā bibliotēka un Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka. Finansējumu projektam piešķīra A.W.Mellona fonds (The Andrew W. Mellon Foundation, ASV), kā arī no Valsts investīciju programmas.

1997.gadā tika izveidota bezpeļņas organizācija valsts SIA “Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs” (Konsorcijs), kurai bija jārealizē šis projekts. Tā paša gada rudenī uzsāka sistēmas specifikāciju izstrādi. 1998.gada sākumā Konsorcija bibliotēku pārstāvjiem tika demonstrētas bibliotēku informācijas sistēmas – Innopac (ASV), VTLS (ASV), ALEPH 500 (Izraēla) un ALISE (Latvija). Pēc tam izsludināja starptautisku konkursu par vienotās informācijas sistēmas iegādi, tajā iesaistot arī projekta LATLIBNET septiņu bibliotēku pārstāvjus. Par vispiemērotāko atzina Izraēlas firmas Ex Libris Ltd. integrēto informācijas sistēmu ALEPH 500. Programmatūras iegādi, uzturēšanas izdevumus diviem gadiem un divu serveru iegādi finansēja A.W.Mellona fonds.

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka saskaņā ar Vienošanās protokoliem, kas noteica, ka bibliotēka uzņemas saistības par vienotas saskarnes izveidi starp ALEPH 500 un LiberMedia, turpināja izmantot Francijā izstrādāto bibliotēku informācijas sistēmu LIBER.

Valsts investīciju programmas piešķirtais finansējums projekta realizācijai deva iespēju Konsorcija bibliotēkās atjaunot esošo un papildināt ar jaunu datortehniku, kā arī apmaksāt informācijas speciālistu darbu un interneta apmācības kursus bibliotēkas darbiniekiem. Tika organizēti vairāki valsts pasūtījuma konkursi datortehnikas un standartprogrammatūras iegādei un ierīkošanai bibliotēkās.

1999.gadā par galveno Konsorcija uzdevumu tika izvirzīts valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga modeļa izvēle un sistēmas ALEPH 500 ieviešana, kā arī datu konversija no iepriekšējām sistēmām. Lai realizētu kopkataloga izveidi, Ex Libris Ltd. un Konsorcija pārstāvjiem,bija jāveic vairāki priekšdarbi – jāizstrādā detalizēts sistēmas ALEPH 500 ieviešanas plāns, tā jāinstalē un jātestē, jākonfigurē sistēmas moduļu tabulas atbilstoši katras bibliotēkas struktūrai un kopkataloga darbības principiem, jāveic bibliotēku datu konversija un testēšana. 2000.gada 24.martā divas Konsorcija bibliotēkas – Latvijas Nacionālā bibliotēka un Patentu Tehniskā bibliotēka sāka veidot valsts nozīmes zinātnisko bibliotēku kopkataloga pamatus sistēmā ALEPH 500 – veica kataloģizēšanu, eksemplāru reģistrāciju, komplektēšanu un informācijas atlasi.

2001.gada vasarā tika izstrādāts valsts nozīmes zinātnisko bibliotēku kopkataloga izveides plāns, ko realizēja tā paša gada nogalē, izpildot projekta „Vienotais Latvijas bibliotēku informācijas tīkls LATLIBNET” galveno uzdevumu. Tika izveidots valsts nozīmes zinātnisko bibliotēku kopkatalogs ar informāciju par vairāk kā 250 000 bibliogrāfiskām vienībām un vairāk kā 600 000 eksemplāriem.

Konsorcija bibliotēkām sadarbojoties kopkataloga izveidē, tika īstenotas arī vairākas papildus izstrādes – vienotas lasītāju kartes ieviešana Konsorcija bibliotēkās, Universālās Decimālās klasifikācijas integrēšana sistēmā ALEPH 500 un elektronisko publikāciju datu bāžu licenču korporatīva iegāde un izmantošana.

Konsorcijs 2000.gadā izveidoja darba grupu, kurā bija Andris Vilks (Latvijas Nacionālā bibliotēka), Sandra Ozoliņa (LNB, tagad valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” direktore), Dzintra Mukāne (LNB), Margarita Marcinkeviča (toreiz Konsorcija direktora vietas izpildītāja), Ieva Vītoliņa (Konsorcijs), Uldis Straujums (Latvijas Universitāte), Gatis Pogulis (LU), Jurģis Ķiršakments (SIA „IT Alise”), Arts Klints (SIA „IT Alise”), Ivars Indāns (Latvijas Akadēmiskā bibliotēka), Arnis Gulbis (Rīgas Tehniskā universitāte), Jānis Bičevskis (LU), Aldis Ābele (Ventspils vēstures un mākslas muzejs) un Liene Odīte (SIA „Datorikas institūts”), kas izstrādāja sistēmas darbības koncepciju „Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”. 2001.gada 6.novembrī Ministru kabinets to izskatīja un apstiprināja. Uz izstrādātās koncepcijas pamata tiek īstenots VVBIS projekts.

2002.gada 12.aprīlī tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību projektu „Pašvaldību vienotā informācijas sistēma” (PVIS), „Latvijas izglītības informācijas sistēma”(LIIS) un „Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma” (VVBIS) realizācijā. Šo visu trīs projektu izpildītāji vienojās par kopīgu stratēģiju sistēmu izveidē atbilstoši Nacionālās programmas „Informātika” un sociāli – ekonomiskās programmas „e-Latvija” prasībām.

2003.gada 24.decembrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr. 817, kas noteica, ka BO valsts SIA „Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs” tiek reorganizēts un līdz 2004.gada 1.februārim izveidojama valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas”, kura ir Konsorcija funkciju, saistību, tiesību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.

2013. gada 1. janvārī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.928 „Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums”, valsts aģentūrai „Kultūras informācijas sistēmas” tiek mainīts juridiskais statuss, valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” vietā kļūstot par Kultūras ministrijas pakļautībā esošu tiešās pārvaldes iestādi „Kultūras informācijas sistēmu centrs”. Kultūras informācijas sistēmu centrs ir valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs.

Lai attīstītu bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu informācijas sistēmas, Centra nolikumā ir noteikts, ka viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir īstenot valsts un starptautiskus projektus un programmas. Šīs funkcijas izpildei Centrs realizē vairākus projektus, kuros iesaistītas Latvijas bibliotēkas, muzeji un arhīvi, tā nodrošinot uzkrāto informācijas avotu un kultūras vērtību pieejamību sabiedrībai.