Publisko bibliotēku attīstības projekts “Trešais tēva dēls”

Publisko bibliotēku attīstības projektu “Trešais tēva dēls” (3td) īsteno Kultūras informācijas sistēmu centrs ar Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda finansiālu atbalstu. Projekta primārais mērķis ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam bez maksas izmantot informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas – datortehniku un internetu, kā arī saņemt konsultācijas to lietošanā – jebkurā pašvaldību publiskajā bibliotēkā.

Projekta „Trešais tēva dēls” rezultāti

  • 874 Latvijas bibliotēkās (t.sk., bibliotēku filiālēs un grāmatu izsniegšanas punktos) kopā instalēti 4000 jaunu datoru.
  • Visas bibliotēkas saņēmušas multifunkcionālās iekārtas kopēšanai, skenēšanai un drukāšanai.
  • Visi datori aprīkoti ar jaunāko programmatūru, kas ļauj bibliotēku apmeklētājiem izmantot mūsdienīgus veidus informācijas meklēšanā un apstrādē.
  • Latvijas Neredzīgo bibliotēka un tās septiņas filiāles Latvijā pirmo reizi vēsturē aprīkotas ar īpašu datortehniku vājredzīgajiem un neredzīgajiem.
  • Visu 28 rajonu galvenajās bibliotēkās uzstādīta specializēta datortehnika vājredzīgajiem. Šo palielināmo iekārtu iespējams izmantot arī pētnieciskā darba nolūkiem.
  • 17 bibliotēkās pirmo reizi pieslēgts internets.
  • 853 bibliotēkās uzlabots interneta pieslēguma ātrums.
  • 874 bibliotēkās instalētas iekārtas, kas nodrošina lietotājiem bezvadu piekļuvi internetam (Wi-Fi) bibliotēku telpās un ārpus tām, bibliotēku ēku tuvumā.
  • Izveidoti 10 reģionālie mācību centri, kas aprīkoti ar datoriem un citu nepieciešamo tehniku apmācību organizēšanai. Papildus izveidotas 10 pārvietojamas mācību klases.
  • 1800 bibliotekāri ir saņēmuši katrs 140 stundu apmācības darbam jaunajos apstākļos.
  • 2010.gadā izstrādātas IT pamatiemaņu apmācību programmas sociālā riska grupām un metodiskie materiāli bibliotekāriem darbam ar šīm mērķauditorijām.
  • 2010.gadā izstrādāta IT pamatiemaņu apmācību programma – interaktīvs e-apmācības kurss ar spēles elementiem – bērniem līdz 4.klasei un metodiskie materiāli bibliotekāriem darbam ar šo mērķauditoriju.
  • Izveidots jauns bibliotēku portāls biblioteka.lv, kas sniedz iespēju publicēt, meklēt, apmainīties ar informāciju gan bibliotēku profesionāļiem, gan darbiniekiem un lietotājiem, ļaujot katrai bibliotēkai izmantot savu profilu saziņai un publicitātei.

Projekta ietvaros veikto pētījumu dati liecina, ka publiskajām bibliotēkām, kas daudzviet Latvijas reģionos ir vienīgā vieta, kur iedzīvotāji var saņemt kultūras, informācijas, sociālos un tālākizglītības pakalpojumus, ir ievērojama sociāla un ekonomiska ietekme uz iedzīvotāju labklājību un sabiedrības attīstību.

Salīdzinot 2011. gadā veiktā bibliotēku ietekmes pētījuma „Publiskās bibliotēkas un internets: tehnoloģijas, pakalpojumi un ietekme” datus ar iepriekšējiem, kas iegūti 2007. un 2009. gadu pētījumos, iespējams secināt:

  • Interneta lietotāju skaits valstī palielinās – līdz ar to pieaug arī bibliotēkas loma digitālās plaisas mazināšanā un e-iekļaušanas jomā.
  • Kopš publisko bibliotēku projekta „Trešais tēva dēls” uzsākšanas gandrīz 3 reizes pieaudzis Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri izmanto bezmaksas publiskās pieejas internetu publiskajās bibliotēkās.
  • Kopš projekta uzsākšanas 2 reizes pieaudzis interneta lietotāju skaits, kuri izmanto bezmaksas publiskās pieejas internetu publiskajās bibliotēkās.
  • Katram piektajam bibliotēkas bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotājam publiskā bibliotēka ir vienīgā vieta, kur iespējams piekļūt/izmantot internetu (t.i., nav alternatīvas pieejas vietas).

Lai arī bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju skaits kopš 2009.gada nav īpaši mainījies, tomēr būtiski pieaugusi izmantošanas intensitāte – lietotāju skaits, kuri bibliotēkas internetu izmanto katru vai gandrīz katru dienu ir pieaudzis par 4% (kopumā valstī kopš 2009.gada interneta lietotāju skaits, kuri izmanto internetu katru vai gandrīz katru dienu, ir palielinājies par 10%, attiecīgi 2009.gadā 42% un 2011.gadā 52%).

Bibliotēkas interneta lietotāju demogrāfija

Bibliotēkas interneta lietotāju demogrāfija mainījusies tieši sociāliem riskiem pakļautajās grupās, t.i., palielinājies to lietotāju skaits, kuriem ir zemi ienākumi, zems izglītības līmenis, lauku iedzīvotāju skaits un pirmspensijas/pensijas vecuma iedzīvotāju skaits.

  • Lielākā daļa (73%) publiskās pieejas datoru lietotāju izmanto internetu bibliotēkā tāpēc, ka tas ir bezmaksas pakalpojums.
  • 15% publiskās pieejas datoru lietotāju ir svarīga bibliotēkas darbinieku palīdzība interneta izmantošanas laikā.
  • 9% no tiem iedzīvotājiem, kas pēdējā gada laikā nav izmantojuši bibliotēkas bezmaksas internetu, ir ieinteresēti to darīt tuvākajā laikā (nākamā pusgada laikā).
  • No tiem, kas ir ieinteresēti izmantot bibliotēku bezmaksas internetu,  24% ir pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki (viena no e-iekļaušanas mērķa grupām), savukārt 17% ir iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, bet 19% – lauku iedzīvotāji.

Kā bibliotēkas interneta izmantošana palīdz iedzīvotājiem

  • Trešajai daļai aktīvo bibliotēkas interneta lietotāju un to cilvēku, kam internets pieejams tikai mājās, tā izmantošana palīdzējusi ietaupīt un/vai nopelnīt naudu.
  • Katram piektajam bibliotēkas datora lietotājam tā izmantošana palīdzējusi izdevīgi iepirkties.
  • Katram piektajam bibliotēkas datora lietotājam tā izmantošana uzlabojusi sniegumu darbā.
  • Pusei bibliotēkas interneta lietotāju tas palīdzējis uzlabot brīvā laika pavadīšanu.
  • Gandrīz divām piektdaļām (37%) bibliotēkas interneta izmantošana palīdzējusi atrast ar veselību saistītu informāciju. Veselības jautājumi bijis tas temats, par ko iedzīvotāji 2011. gada laikā ir visvairāk meklējuši informāciju – to darījuši 54% iedzīvotāju. Aiz veselības seko atpūta/izklaide/ kultūra, tad iepirkšanās. Darbs un karjera ir 4. vietā iedzīvotāju informacionālo vajadzību jomā.
  • Gandrīz 40% iedzīvotāju bibliotēkas interneta izmantošana palīdzējusi iegūt informāciju par to, kas notiek pašvaldībā.

Bezmaksas publiskās pieejas datoru ietekme uz to lietotājiem būtiski mainījās laikā no 2007. līdz 2009. gadam, kad publiskajās bibliotēkās tika piegādāti jaunie datori un uzlabots interneta ātrums, ierīkots WiFi. Pēc tam, laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, ietekme saglabājusies  – nav būtisku izmaiņu. Neliels uzlabojums vērojams attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar veselību – pieeja ar veselību saistītai informācijai palielinājusies par 5%. Nedaudz palielinājusies arī pieeja ar lauksaimniecību saistītai informācijai – par 4%.

Bibliotēku vērtība

90% no aktīvajiem publiskās pieejas datoru lietotājiem atzinīgi novērtē bibliotekāra palīdzību datoru/interneta izmantošanas laikā (48% to vērtē kā ļoti labu; 42% kā labu). Līdzīgi tiek novērtētas bibliotekāru zināšanas un kvalifikācija, lai palīdzētu lietotājiem darbā ar datoru/internetu: 48% aktīvo publiskās pieejas datoru lietotāju saka, ka tās ir drīzāk labas, bet 42%, ka ļoti labas.

62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bibliotēka ir vienīgais bezmaksas kultūras un informācijas centrs.

  • Tas ir svarīgāk vecākā gadu gājuma cilvēkiem nekā jauniešiem – 65% no pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkiem to atzīst, kamēr mazāk jauniešu (t.i. 60%) piekrīt šim apgalvojumam.
  • Tas svarīgāk arī laukos, nekā lielajās pilsētās.
  • Tam vairāk piekrīt aktīvie bibliotēkas lietotāji, nekā nelietotāji (lai gan arī nelietotāju skaits, kas piekrīt šim apgalvojuma, ir diezgan augsts – 47% no visiem
    nelietotājiem piekrīt šim apgalvojumam).
  • Šim apgalvojuma piekrīt 80% no tiem, kuriem dators / internets pieejams tikai bibliotēkā.
  • 64% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka bibliotēkas ir kļuvušas radošākas un piedāvā jaunus inovatīvus pakalpojumus (tam piekrīt 80% bibliotēkas publiskās pieejas datoru lietotāju; 82% aktīvo bibliotēkas lietotāju; kamēr tikai pusi mazāk, t.i., 43% bibliotēkas nelietotāju).
  • 88% bibliotēku datoru lietotāju piekrīt apgalvojumam, ka bibliotēkas ir vienīgais bezmaksas kultūras un informācijas centrs.

Saite uz projekta “Trešais tēva dēls” informatīvo kanālu vietnē YouTube.

Saite uz projekta “Trešais tēva dēls” profilu vietnē biblioteka.lv.