Vispārīgi
Kultūras mantojuma digitalizācija Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā

Šī gada rudenī apritējis Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Latvijas valsts projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” trešais gads. Turpinot darbu, šobrīd sagatavoti priekšlikumi autortiesību regulējuma jomā digitālā kultūras mantojuma plašākai pieejamībai, uzsākta nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un kultūras norišu digitālā fiksēšana, kā arī kultūras pieminekļu pārvaldības sistēmas izstrāde. Vienlaikus apritējis projekta “Kultūras mantojuma satura digitlaizācija (2. kārta)” pirmais gads. Tas, turpretī, raksturojams kā sagatavošanās posms jaunu materiālu digitalizācijai. Līdz 2. kārtas noslēgumam (2022. gada beigās) digitalizēs 976 000 lappušu teksta, 350 000 audio un video materiālu minūtes, 660 kino materiālu minūtes, 50 000 muzeju priekšmetus, kā arī 30 kultūras pieminekļus 3D formātā, 30 kultūras norises un 15 nemateriālā kultūras mantojuma vienības.  

ERAF logo

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) no 1. oktobra portālā www.redzidzirdilatviju.lv atvēris publiskai apskatei visu arhīvā uzkrāto un projekta 1. kārtā digitalizēto ap 3000 nosaukumu lielo kinohroniku kolekciju (veidota no 1910. līdz 1996. g.), un ir tematiski bagātākā un visvairāk izmantotā dokumentu kolekcija arhīvā. Vēstot par sava laika aktualitātēm, dažādām politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm, kinohroniku kolekcija šaurākā nozīmē ļauj iepazīties ar konkrētiem notikumiem, vietām un cilvēkiem, savukārt plašākā – apjaust vēsturiskās pārmaiņas, kas 20. gs. laikā skārušas Latviju. Žanriski to veido kinožurnāli, hronikas, dokumentāli kino materiāli kopapjomā 450 stundas.  

Vismaz līdz šī gada beigām Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas periodikas un grāmatu kolekcijas periodika.lv un gramatas.lnb.lv būs pieejamas brīvā piekļuvē bez autortiesību ierobežojumiem (t.sk. arī daļa no projektā digitalizētā satura). 

Lai gan digitalizētie Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu dokumentācijas centrā uzkrātie materiāli šobrīd vēl nav pieejami plašai sabiedrībai, tos atzinīgi novērtējuši pētnieki. Iespēja izmantot digitalizētos materiālus īpaši svarīga kļuva brīdī, kad stājās spēkā ar Covid-19 saistītie ierobežojumi. 

Vienlaikus projektā ir izvērtētas iespējas paplašināt piekļuvi digitālajam kultūras mantojumam, un, ņemot vērā  Latvijas Republikas  (LR) tiesiskos un faktiskos apstākļus, ir izvirzīti divi priekšlikumi autortiesību normatīvās bāzes pilnveidošanai. Viens no tiem  paredz popularizēt Creative Commons licences izmantošanu kultūras mantojuma iestādēs digitālajiem objektiem. Otrs priekšlikums ir LR normatīvo regulējumu autortiesību jomā papildināt ar kolektīvo licencēšanu ar paplašinātu tvērumu, kas nodrošinātu kultūras mantojuma iestādēm iespēju noslēgt  licences līgumu par darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu ar organizāciju, kas pārstāv autorus. 

Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) kā projekta sadarbības partneris šī gada augustā uzsāka pieņemt producentu un pasākumu rīkotāju pieteikumus kultūras norišu digitālajai fiksēšanai, kura tiek īstenota ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar augstvērtīgu un nozīmīgu kultūras norišu piedāvājumu, kas atspoguļo mūsdienu mūzikas, dejas un aktiermākslas sasniegumus Latvijā. Digitalizētās kultūras norises pēc projekta realizācijas būs pieejamas plašai sabiedrībai bez maksas tiešsaistē, nodrošinot pakalpojuma legālu izmantojumu saskaņā ar autortiesību likumdošanu.  

Tāpat KISC šajā vasarā uzsācis 30 Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtību fiksāciju. Šīs aktivitātes ietvaros tuvāko divu gadu laikā par katru no fiksētajām vērtībām, piemēram, Latviešu Dziesmu un deju svētku procesa tradīciju un simbolismu, lībiešu un suitu kultūrtelpām, Gaujas plostnieku un nēģu ķeršanas amata prasmēm, tiks izveidots īss videoklips ar vēstījumu par vērtības izpausmēm un saglabāšanu mūsdienās.  

Aplūkojot projekta 2. kārtu, jāuzsver, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) jau šobrīd digitalizēti gandrīz 100 000 fotonegatīvu, un līdz šī gada beigām tiks pabeigta visas laikraksta “Diena” fotonegatīvu kolekcijas digitalizācija. LNB Digitālās bibliotēkas vadītājs Artūrs Žogla stāsta, ka kolekcija kopumā ir ļoti detalizēta dokumentālā liecība par 1990-to gadu beigām, kurā ir desmitiem foto reportāžu par katru gada dienu. 

KISC veic sagatavošanas darbus pie tehnoloģiskā risinājuma izstrādes portāla filmas.lv  pilnveidei un plāno Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un muzeju materiālu digitalizāciju. Bet LNA gādās, ka līdz 2020. gada izskaņai LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā tiks uzstādītas  iekārtas kinodokumentu digitalizācijai – kinolenšu mazgāšanas iekārta un attēla skenēšanas iekārtas 35 mm, 16 mm, 8 mm kinolentēm, to darbināšanai nepieciešamās darbstacijas, kinodokumentu optisko un magnētisko fonogrammu digitalizēšanas risinājums, attēla un skaņas pēcapstrādes darbstacijas un digitalizēšanas un pēcapstrādes procesa darba datņu īstermiņa glabāšanai paredzēta augstas pieejamības tīkla datu glabātuve. Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas glabā vairāk nekā 160 000 vienības unikālu fotonegatīvu, ir iegādājusies fotonegatīvu digitalizācijas infrastruktūru.

Papildu informācija par projektu:
Karīna Bandere
Projektu attīstības vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 67716006
E-pasts: karina.bandere@lnb.lv