Kultūras informācijas sistēmu centrs projektu “BIBLIO. Digitālo prasmju un kompetences palielināšana bibliotekāriem Eiropā” (BIBLIO) pavasarī attālināti prezentēja divās starptautiska mēroga konferencēs.
31. martā Latvijas Universitātes 79. starptautiskās zinātniskās konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijā Baiba Holma uzstājās ar referātu “Bibliotekāru digitālo prasmju pašnovērtējums” un Daina Pakalna ar referātu “Darba devēju prasības bibliotēku darbiniekiem”.
Prezentācijā “Bibliotekāru digitālo prasmju pašnovērtējums” konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar BIBLIO projekta mērķiem – izpētīt bibliotēku nozares profesionāļu mācību vajadzības un izstrādāt apmācību programmas digitālo prasmju pilnveidošanai. Tika apskatīti arī Latvijas bibliotekāru digitālo prasmju pašnovērtējuma rezultāti. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kuras digitālās prasmes jāuzlabo, lai bibliotēku sociālā loma un funkcijas būtu atbilstošas mūsdienu informacionālajai videi. Ir iegūti dati no diviem pētījumiem: viens – no BIBLIO projekta Latvijas publisko bibliotēku bibliotekāru nepieciešamo prasmju pašnovērtējuma, otrs – no Latvijas Nacionālās bibliotēkas veiktā Latvijas akadēmisko bibliotēku bibliotekāru pašnovērtējuma. Pētījuma rezultāti atspoguļo digitālo prasmju pieaugošo nozīmi un zināšanu līmeņu nozīmi bibliotekāru pienākumu pildīšanā. Saskaņā ar digitālās kompetences modeli DigComp 2.0. bibliotekāriem viszemākās prasmes ir digitālo problēmu risināšanā un digitālās drošības jautājumos. Lai nodrošinātu profesionālo pamata kompetenci, jābūt vismaz vidējā līmeņa digitālajām prasmēm.
Ar referātu “Darba devēju prasības bibliotēku darbiniekiem” tika prezentēti Latvijas darba sludinājumu analīzes rezultāti – kādas ir darba devēju prasības bibliotēku darbiniekiem. Pētījumā tika atlasīti 70 darba sludinājumi, kuros minētas ar bibliotēkas darbu saistītas prasības. Darba sludinājumu analīze ietver šādu kategoriju prasības – izglītība, atalgojums, darba pieredze, kompetences (nošķirot vispārējās un nozares specifiskās) un personības iezīmes. Pētījuma rezultātā iegūts priekšstats par to, ar kādām prasmēm un kompetencēm bibliotekārus bibliotēkās vēlas redzēt darba devēji. Bibliotekārā izglītība parasti tiek uzskatīta par priekšrocību, bet ne par obligātu prasību. Tikai septiņos darba sludinājumos kā obligāta izglītības prasība tiek minēta izglītība bibliotēku nozarē. Sludinājumos ir minētas gan vispārējās, gan bibliotēku specifiskās kompetences. Visbiežāk ir norādītas digitālās kompetences.
28.maijā starptautiskajā konferencē “Kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes bibliotēkās” Baiba Holma un Daina Pakalna uzstājās ar ziņojumu “Kādas prasmes un kompetences ir svarīgas Latvijas bibliotekāriem”.
Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar jau augstāk pieminētā BIBLIO projekta ietvaros veiktā pētījuma par prasmēm un kompetencēm, kas šobrīd nepieciešamas bibliotekāram Latvijā, procesu un rezultātiem. Pētījuma veikšanai tika izmantota darba sludinājumu satura analīzes metode, t.i., tika analizēti darba sludinājumi vairākos Latvijas darba sludinājumu portālos, Bibliotēku portālā, Latvijas Bibliotekāru biedrības vietnē, bibliotēku sociālo tīklu profilos un pašvaldību tīmekļvietnēs. Analīzei tika atlasīti visi darba sludinājumi laika posmā no 2017. gada janvāra līdz 2021. gada martam, kuros tika izsludināta vakance saistībā ar bibliotēku darbu. Visi atlasītie darba sludinājumi tika analizēti, klasificējot pēc amata, veicamajiem pienākumiem un prasmēm, kas nepieciešamas darba izpildei. Zināšanu, prasmju un kompetenču grupēšanai tika izmantots DigComp 2.0. modelis un Šeilas Koralas (Sheila Corrall) Profesionālo kompetenču modelis bibliotēkām.
Darba sludinājumos visbiežāk ir minētas transversālās kompetences, taču vispārējās kompetences ir daudz retāk sastopamas. Gandrīz visos darba sludinājumos kā prasība vai darba pienākums ir norādītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.